Grāmata, raidījums un mazs bistro Rīgas centrā

Dažiem pavāriem slava atnāk ar vienu restorānu. Mārtiņam Sirmajam tā atnāca no trim pusēm uzreiz: no grāmatas, no televīzijas ekrāna un no maza bistro Rīgas centrā.

Bērnība pie plīts

Viss sākās mājās. Sirmais uzauga ģimenē, kur virtuve bija mājas sirds^[2]. Bet pusaudža gados viņu vilināja kas cits. Pēcpadomju Latvijā pēkšņi parādījās mikroviļņu pica un kečups, un tie viņam ļoti patika^[2].

Vēlāk viņš saprata, ka šāds ēdiens ietekmē veselību^[2]. Šī atziņa kļuva par viņa darba pamatu. Labs ēdiens nenāk no rūpnīcas iepakojuma, bet no lauka, dārza un tirgus.

Mazā „Istaba”

Ap 2011. gadu Sirmais strādāja bistro „Istaba” Rīgas centrā^[1]. Tur viņš sezonas produktus pārvērta mazos ēdienos. Viesi varēja nogaršot želētus tomātus, pupiņu pastēti un rāceņu biezeni^[1]. Vienkārši produkti kļuva par svētku ēdienu.

Tajā pašā laikā Rīgā mainījās viss restorānu stils. Žurnāls „Saveur” rakstīja par Latvijas virtuves atdzimšanu un nosauca vairākus pavārus, kas meklēja latvisko garšu^[1]. Sirmais bija viens no tiem.

Grāmata, ko pirka

Viņa grāmata „Sirmā Latvija” kļuva par pārdošanas hītu^[1]. Tā rādīja, ka Latvijas produkti nav garlaicīgi. Tos var gatavot jaunā veidā, nezaudējot to, ko pazina vecmāmiņas.

Pavārs ekrānā

Sirmo pazina arī no televīzijas. Viņš bija populāra kulinārijas raidījuma „Sirmā ēdienkarte” zvaigzne^[1]. Šis raidījums svinēja Latvijas vietējos produktus^[1]. Skatītāji mājās varēja redzēt, kā no pazīstama dārzeņa top kas jauns.

Televīzija viņam deva ko lielāku par slavu. Tā deva iespēju runāt ar visu valsti. Vēlāk kāds jauns pavārs stāstīja, ka bērnībā skatījās Sirmo televīzijā un tieši tas viņu iedvesmoja^[2].

Šie gadi ielika pamatus visam, kas sekoja. Grāmata, raidījums un mazs bistro kopā veidoja vienu stāstu. Stāstu par pavāru, kurš grib, lai latvieši ēd labāk un zina, ko ēd.

Pēc dažiem gadiem viņš ar šo pašu domu devās daudz tālāk. Viņa nākamais raidījums aizveda skatītājus uz citiem kontinentiem.