Virtuves zvaigznes · Valters Zirdziņš
Atklāšana
Lauki galvaspilsētā: restorāns ar 90 % Latvijas
Īsumā
2013. gadā Valters Zirdziņš Rīgā atver „Valteru”. Restorāns sola, ka gandrīz visas sastāvdaļas nāk no Latvijas, un tas tolaik ir kas jauns.
Ko nozīmē ēst latviski? Daudziem atbilde ir vienkārša: pelēkie zirņi, karbonāde un rupjmaize. Valters Zirdziņš uz šo jautājumu atbildēja citādi.
2013. gads
2013. gadā viņš Rīgā atvēra restorānu „Valtera”[1]. Tam bija drosmīgs solījums. 90 % sastāvdaļu nāks no Latvijas[1]. Tolaik tas bija jauns koncepts[1].
Mūsdienās vietējie produkti ir modē. Bet 2013. gadā restorāns, kas gandrīz visu ņem no savas zemes, bija retums.Meduza to vēlāk nosauca par jaunu koncepciju tam laikam[1].
Lauki pilsētā
Zirdziņš kļuva plaši pazīstams tieši ar to, ka atveda Latvijas laukus uz galvaspilsētu[1]. Viesis Rīgas centrā varēja nogaršot to, kas audzis un ķerts Latvijā.
Viņa domāšana bija skaidra. Latviešu virtuve un ēdiens no Latvijas produktiem nav viens un tas pats[1]. Viņš nekad negatavoja tradicionālas latviešu receptes. Viņš izmantoja Latvijas produktus[1].
Kur ir latviešu virtuve
Zirdziņam bija arī asprātīga atbilde par tradicionālo virtuvi. Viņaprāt, latviešu virtuve lielākoties ir „LIDO”, krāsainā bufešu restorānu ķēdē, kur darbinieki valkā tautastērpus[1]. Viņš gribēja ko citu.
Viņa iecienītie produkti bija pavisam vienkārši. Kartupeļi, topinambūri, salāti, jērs un zandarts no Burtnieku ezera[1]. Katram no tiem ir sava vieta un sava sezona.
Jauna domāšana
Šāda pieeja prasa ciešu saikni ar zemniekiem un zvejniekiem. Pavāram jāzina, kas un kad aug, un jāpielāgo ēdienkarte. Tas ir grūtāk nekā pasūtīt visu no lielā vairumtirgotāja.
Tā „Valtera” kļuva par vienu no restorāniem, kas mainīja priekšstatu par to, ko var gatavot no Latvijas produktiem. Ne vecas receptes, bet jauni ēdieni ar vietējo garšu.
Paraugs citiem
Pēc gadiem desmit daudzi Latvijas restorāni lepojas ar vietējiem produktiem. Arī „Michelin” gids izceļ restorānus, kas strādā ar vietējiem zemniekiem[1]. Zirdziņš bija starp tiem, kas šo ceļu iemina agri.
Restorāna vārds bija paša pavāra vārds. Tas bija personīgs solījums viesiem, ka aiz katra šķīvja stāv viens konkrēts cilvēks ar savu pārliecību[1].
Restorāns darbojās astoņus gadus. Tie bija gadi, kas Zirdziņa vārdu padarīja zināmu visā Rīgā.
Avoti
Katrs fakts šajā lapā nāk no šiem avotiem. Katrs skaitlis tekstā norāda uz avotu, no kura tas ņemts.