Virtuves zvaigznes · Maksims Cekots

TV un mediji

Kad zvaigzne nogāž rezervāciju sistēmu

Thibault Van de Sompele Autors Thibault Van de Sompele Lasīšanas laiks: 2 min Publicēts

Īsumā

Pēc zvaigznes pieprasījums uzsprāgst. Cekots ārzemju presē runā par latviešu virtuvi, kurai jāskatās nākotnē, nevis tikai uz vecajām receptēm.

  • Pēc zvaigznes rezervāciju pieprasījums uzbruka tik strauji, ka sistēma nogāzās[1].
  • Degustācijas ēdienkarte ar desmit ēdieniem maksāja 200 eiro[1].
  • Komanda pēc zvaigznes kļuva divreiz lielāka[2].
  • Restorāns ar 32 vietām ir pilns katru dienu[2].

Zvaigzne ir gods. Bet tā ir arī vētra. To Maksims Cekots izjuta jau pirmajās dienās pēc ceremonijas.

Sistēma nespēj

Pavārs žurnālam „Ir” stāstīja, ka pieprasījums pēc galdiņiem pieauga tik strauji, ka rezervāciju sistēma vienkārši nogāzās[1]. Pēkšņi visi gribēja redzēt, kas notiek vecajā fabrikā.

Tas ir jauks rūpju veids. Bet tas arī parāda, cik ļoti zvaigzne maina ikdienu. Mazs restorāns, kas līdz tam strādāja savā ritmā, pēkšņi kļūst par visas valsts sarunu tēmu. Telefons zvana, e-pasti krājas, un katrs viesis ierodas ar lielām gaidām.

2024. gada maijā par to rakstīja arī starptautiskā prese. Raksts par Latvijas kulinārās reputācijas maiņu aprakstīja restorānu ar skatu uz trolejbusu parku. Desmit ēdienu degustācijas ēdienkarte tolaik maksāja 200 eiro[1].

Nākotne, nevis muzejs

Cekots nebaidās no skaļiem vārdiem. Kādai Latvijas televīzijai viņš teica, ka sklandrausis ir „tikai veca recepte”, ko varētu aizmirst. Viņaprāt, jādomā par nākotni[1]. Taču tradīcijas viņš neizmet. Pelēkie zirņi ēdienkartē palika, tikai speķa vietā nāca austeres[1].

Viesi tagad tiek iepazīti rūpīgāk. Rezervējot restorāns uzzina par svētkiem, dzērienu izvēli un alergēniem[2]. Mērķis ir nevis pamācīt viesi, bet viņu izglītot un ieinteresēt[2]. Viesi ir dažādi: uzticīgi stamgasti, pieredzējuši smalko restorānu apmeklētāji un tie, kas atnāk ar dāvanu karti[2].

Gads ar zvaigzni

2024. gada decembrī Cekots tūrisma forumā izstāstīja, kā gads ar „Michelin” izmainīja restorānu[2]. Komanda kļuva divreiz lielāka. Restorāns ar 32 vietām ir pilns katru dienu, un vasarā nāca klāt vēl viena darba diena[2].

Mainījās arī kārtība. Apmācības kļuva daudz intensīvākas. Kontrole kļuva stingrāka un sistemātiskāka, bez kompromisiem[2]. Pārmaiņas skāra dizainu, apkalpošanu un ēdienkarti[2].

Viņa formula ir vienkārša. Ikdiena ir aptuveni 90 procenti rutīnas, lai viss būtu nemainīgi labs. Atlikušie 10 procenti ir radošums, kas restorānu padara unikālu[2].

Cekots arī aicināja sadarboties. Viņš minēja LIAA, „Live Riga”, „airBaltic” un citus „Michelin” restorānus Latvijā[2]. Valsts tēls, viņaprāt, ir atkarīgs ne tikai no virtuves, bet arī no tā, kā panākumu stāsta pašu mediji[2].

Avoti

Katrs fakts šajā lapā nāk no šiem avotiem. Katrs skaitlis tekstā norāda uz avotu, no kura tas ņemts.

  1. Prese Meduza / The Beet: Flipping the script on Latvia's culinary reputation · meduza.io · skatīts
  2. Oficiāls LIAA / business.gov.lv: Gads ar Michelin — Maksims Cekots, Tūrisma forums 2024 · business.gov.lv · skatīts