Virtuves zvaigznes · Ēriks Dreibants

Karjera

No Vecrīgas uz laukiem ar savu dārzu un dīķi

Thibault Van de Sompele Autors Thibault Van de Sompele Lasīšanas laiks: 2 min Publicēts

Īsumā

Ap 2011. gadu Dreibants atstāj vienu no Rīgas labākajiem restorāniem un pārceļas uz „Kannām”, kur var pats audzēt dārzeņus un ķert zivis.

  • „Kaļķu vārti” bija viens no Rīgas labākajiem restorāniem[1].
  • Dreibants pārcēlās uz „Kannām” apmēram stundas braucienā no Rīgas[1].
  • Tur viņš varēja audzēt produktus un ķert zivis savā dīķī[1].
  • Pēc 2008. gada krīzes restorāni sāka kaltēt ogas un sēnes ziemai[2].

Daudzi pavāri sapņo par restorānu galvaspilsētas centrā. Ēriks Dreibants izdarīja pretējo. Viņš no Rīgas centra devās uz laukiem.

Slavens vārds Rīgā

Rīgā viņa vārds jau bija zināms. Restorānā „Kaļķu vārti”, vienā no pilsētas labākajiem, viņš veidoja jauno latviešu virtuvi[1]. Viesiem patika viņa rotaļīgās klasikas versijas[1].

Tomēr ap 2011. gadu ārzemju žurnāls „Saveur” rakstīja, ka pavārs nesen ir aizgājis no „Kaļķu vārtiem”[1]. Viņa jaunā darba vieta bija „Kannas”, apmēram stundu brauciena no Rīgas[1].

Dārzs un dīķis

Kāpēc lauki? Atbilde bija vienkārša. Tur viņš varēja pats audzēt produktus savai ēdienkartei. Tur bija arī dīķis, kurā viņš varēja ķert zivis[1]. Pavāram tas nozīmēja zināt, no kurienes nāk katrs produkts.

Laiks bija īpašs. Dreibants vēlāk atcerējās, ka treknajos gados restorāni saņēma lielus pasūtījumus, arī no valsts iestādēm. Krīze šo pārspīlējumu izbeidza[2].

Krīze mainīja arī virtuvi. Pēc tās restorāni sāka pirkt žāvētājus. Tajos kaltēja ogas un sēnes, lai tās būtu ziemai[2]. Pavāri atkal mācījās taupīt un krāt, kā to darīja vecmāmiņas.

Restorāns kā izklaide

Dreibants restorāna apmeklējumu salīdzina ar izklaidi. Viņaprāt, restorāns sacenšas ar kino, koncertiem un sportu[2]. Tātad viesim jāsaņem pieredze, nevis tikai maltīte.

Pirms piecpadsmit gadiem, kā viņš 2019. gadā stāstīja, Latvijā bija maz piemērotu augstas klases restorānu[2]. Viņš bija viens no tiem, kas šo ainu mainīja.

Garšas no bērnības

Ne viņš viens tolaik meklēja latvisko garšu. Žurnāls „Saveur” rakstīja, ka vairāki Rīgas pavāri sāka celt godā rāceņus, pastinakus, ķirbjus un bietes[1]. Tie bija produkti, ko latvieši pazina no bērnības, bet ko smalkie restorāni ilgi neievēroja. Dreibants bija daļa no šīs jaunās paaudzes[1].

Savā darbā viņš joprojām izmanto toreiz apgūtos paņēmienus, arī gatavošanu zemā temperatūrā[2]. Bet uz laukiem viņam vajadzēja iemācīties ko vecāku: gaidīt, kad dārzs dos ražu, un pielāgot ēdienkarti dabai, nevis otrādi.

Pāreja uz laukiem bija pirmais solis ceļā, kas vēlāk aizveda viņu uz Līgatni. Tur doma par paša dārzu un vietējiem produktiem kļuva par visa restorāna pamatu.

Avoti

Katrs fakts šajā lapā nāk no šiem avotiem. Katrs skaitlis tekstā norāda uz avotu, no kura tas ņemts.

  1. Prese Saveur: Local Flavor: Latvia's Culinary Resurgence · saveur.com · skatīts
  2. Prese LSM.lv: Treknie gadi un noņemtie galdauti: Kā mainījies Latvijas restorānu piedāvājums? · lsm.lv · skatīts