Virtuves zvaigznes · Kaspars Barsukovs
Karjera
No Rīgas virtuves uz „noma” Kopenhāgenā
Īsumā
Pandēmijas laikā Kaspars Barsukovs atstāj šefpavāra darbu Rīgā un dodas uz Dāniju. Tur viņš tiek pie darba vienā no slavenākajiem restorāniem pasaulē.
Ir pavāri, kas sasniedz virsotni un tur paliek. Kaspars Barsukovs izvēlējās citu ceļu. Rīgā viņš jau bija sasniedzis šefpavāra līmeni[1]. Un tad viņš visu sāka no jauna.
Pandēmijas gads
Pandēmija apturēja restorānus visā pasaulē. Daudzi pavāri palika bez darba. Barsukovs tieši šajā laikā pārcēlās uz Dāniju[1]. Un tur viņš tika pie darba slavenajā restorānā „noma”[1].
„noma” Kopenhāgenā ir vārds, ko pazīst katrs pavārs. Tas vairākkārt atzīts par labāko restorānu pasaulē. Strādāt tur nozīmē mācīties pie labākajiem un pieņemt viņu disciplīnu.
Sākt no nulles
Ārzemēs nevienu neinteresē, ko tu esi darījis iepriekš[1]. Šī doma ir arī LSM raksta virsrakstā par latviešu pavāriem pasaules restorānos. Šefpavārs no Rīgas Kopenhāgenā bija viens no daudziem, un viņam bija jāpierāda sevi no jauna.
Dānijā Barsukovs pavadīja trīs gadus. Viņš tur dzīvoja un strādāja restorānos[2]. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai iepazītu ne tikai virtuvi, bet arī valsts ēšanas kultūru.
Mīlestība pret smørrebrød
Dānijā viņš iemīlēja dāņu ēdienu kultūru. Īpaši smørrebrød, slavenās dāņu atvērtās maizītes[3]. Tās izskatās vienkārši, bet labas smørrebrød prasa precizitāti un labus produktus.
„Michelin” vēlāk rakstīja, ka viņš ir mācījies Skandināvijā[3]. Šī pieredze kļuva par viņa nākamā restorāna pamatu.
Sviests
Dānijā viņš iemācījās arī ko ļoti vienkāršu. Sviests ir svarīgs. Vēlāk savā restorānā viņš uz vienu viesi izmantoja 50 līdz 100 gramus sviesta[2].
Pēc tam Barsukovs atgriezās Rīgā[1]. Viņa nākamais projekts apvienoja dāņu ideju ar Latvijas produktiem, un par to vēlāk runāja visa nozare[3].
Drosme mainīties
Atstāt šefpavāra vietu un kļūt par vienu no daudziem lielā virtuvē prasa drosmi. Tas nozīmē nolikt malā lepnumu un atkal mācīties. Barsukovs to izdarīja brīdī, kad pasaule bija apstājusies[1].
Viņa stāsts tagad ir daļa no lielāka stāsta par latviešu pavāriem, kas strādājuši pasaules restorānos[1]. Katrs no viņiem atveda mājās kaut ko savu.
Trīs gadi Dānijā bija kā otra pavāra skola. Un no šīs skolas viņš atgriezās ar plānu un ar ļoti daudz sviesta.
Avoti
Katrs fakts šajā lapā nāk no šiem avotiem. Katrs skaitlis tekstā norāda uz avotu, no kura tas ņemts.